Vikingi un alus

Par vikingiem mēs dēvējam skandināvus. Ne jau visus, protams, bet vikingi bija dažādas ciltis, kas dzīvoja Skandināvijas valstīs. Būtībā domājot par vikingiem prātā nāk vikingu kuģi, ķiveres, kā arī vīrišķība. Īstenībā vikingi nekad nevalkāja tādas ķiveres ar ragiem, kādas parasti redzam. Tas ir tikai mīts, kurš nezin kāda iemesla dēļ joprojām ir dzīvs. Šāda veida ķiveres ir ļoti nepraktiskas, bet vikingi bija ļoti praktiski un arī savus aizsargtērpus un aprīkojumu vienmēr izvēlējās tādu, lai tas viņiem kaujā palīdzētu. Savukārt šīs ragu ķiveres tikai izskatās iespaidīgi un draudīgi, taču praktiska nozīme tām nav. Tāda tipa ķiveres mēdza valkāt dažādas ciltis, kas dzīvoja mūsdienu Lielbritānijā, taču lielākoties tās izmantoja tikai kā atribūtu dažādās dzīrēs, nevis kā aizsarglīdzekli kaujas apstākļos. Taču vikingiem noteikti patika svinēt, jo svinēt bija daudz ko. Viņi bieži devās dažādos jūras braucienos, no kuriem pārbrauca ar dažādiem labumiem un laupījumu. Tas, protams, bija jānosvin, un katrās svinībās nepieciešams kāds dzēriens, lai svinēšana būtu jautrāka. Vikingi lietoja alu – tas bija ļoti vienkāršs dzēriens, kuru bija viegli pagatavot. Arī sastāvdaļas bija vienkāršas un viegli pieejamas. To parasto alu gatavoja no miežiem, taču medalus gatavošanā izmantoja arī medu. Tas gan bija dzēriens augstākajai sabiedrībai, nevis parastajiem ļaudīm. Vikingi gan alu negatavoja tā, kā to dara mūsdienās. Dažos Norvēģijas ciematos vēl ir saglabājušās senās vikingu alus darīšanas tradīcijas, kaut gan tādas precīzas receptes nevienam nav. Vikingi nekādas receptes arī nepierakstīja, turklāt bieži vien ar alus gatavošanu eksperimentēja – pievienoja dažādas zālītes, lai alu padarītu stiprāku, rūgtāku vai izteiksmīgāku. Vikingu gatavotais alus bija daudz stiprāks, nekā mūsdienu standarta alus. Vikingi alu dzēra no speciāliem kausiem, taču augstāka ranga vikingi to dzēra no izgreznotiem ragiem. Arī alus dzešanas process vikingiem bija svarīgs – alu pienesa un pasniedza sievietes (to arī gatavoja sievietes). Alus bija svarīgs arī sezonālajos reliģiskajos vikingu festivālos. Bija trīs vikingiem svarīgi festivāli – pēc ražas novākšanas, vasaras vidū un ziemas vidū. Šīs trīs reizes vikingu dzīvē bija ļoti svarīgas. Arī mūsdienās alus tiek izmantots vasaras saulgriežos – līdzīgi kā vikingi, kuri dzēra alu vasaras vidū. Vikingi bija ļoti reliģiozi, to galvenais dievs bija Odins, tāpēc arī šajos svētkos vikingi teica tostus un pateicās Odinam par visu, kas viņiem bija. Jo dievības ietekmē laika apstākļus, kā to vai raža izdosies vai nē. Vikingi, protams, daudz laupīja, taču salaupītais pārsvarā bija kaut kādas mantas, retāk tas bija arī kaut kas ēdams. Ēdienu viņi paši audzēja (dažādus lopus) un stādīja (augus, dārzeņus). Tāpēc vikingiem bija svarīgi arī laika apstākļi un ražas izdošanās, lai ziemā ir pietiekami daudz ēdiena. Tā kā vikingi dzīvoja Skandināvijā, tad saprotams, ka ziemas bija ausktas un varēja tikai nomedīt kādus savvaļas dzīvniekus, taču izaudzēt neko nevarēja, tāpēc ražas laikā bija svarīgi ievākt pietiekami daudz pārtikas. Ar Odinu un alu interesants ir tas, ka literatūrā, kur tiek pieminēts Odins, viņš tā kā brīdina par alkohola sekām un vispār alkoholu uzskata par kaut ko sliktu, par ko tādu, ko nevajadzētu lietot. Taču visos šajos svētkos, kas bija arī veltīti Odinam, vikingi bagātīgi lietoja savu alu un visbiežāk tas beidzās ar pamatīgu piedzeršanos.